”Nūjo ar vēju” 29.-30.aprīlī vienoja taku nūjošanas draugus divu dienu Kuršu strēles nūjošanas piedzīvojumu pārgājienā, kurā apskatījām šīs unikālās pussalas Lietuvas daļas dabas bagātības apmēram 72 km garā pamatmaršrutā, papildus pirmā vakara ekskursijā tika izstaigāta Juodkrantes krasta promenāde līdz Dzintara līcim un atpakaļ.
Nūjo ar vēju nodrošināja trases izpēti un informāciju par trases apstākļiem, naktsmājām un pats galvenais – labu kompāniju, komandu ”Nūjo ar vēju”.
Lai pasākums izdotos, jau ziemā devāmies divos 23-34 km garos izpētes gājienos, kur iezīmējās pārgājiena trase, tālāko improvizējām no kartes. Rezultāts iznāca lielisks, ieplānotie apskates objekti izieti, uznūjots praktiski visās Kuršu strēles augstākajās kāpās, dalībnieki nodarbināti maksimāli
Pasākumu plānojām kā draugu pārgājienu, kur katrs dalībnieks apzinās savu varēšanu un motivāciju piedalīties, vienojot kolektīvu grūtību pārvarēšanai.
Pirmā diena ~30(+4) km.
No Grobiņas izbraucām laicīgi, jo jāieskrien pie Valdas Ramaška uz rīta kafiju, jāpaķer viņu līdzi uz prāmi.
Tikāmies Klaipēdas vecajā pārceltuvē pie prāmja iekāpšanas.
Ar prieku atzīmējām, ka visi atraduši parkošanās vietas autiņiem un laicīgi ir klāt. Pārvedamo bagāžu divi dienu dalībniekiem saliekam mūsu auto, ko Jānis ar Annu laipni nogādās Juodkrantē. Ieradies arī mūsu sadarbības partneris no Telšiai Rimvydas Lukšta, Lilija Bodnar no Klaipēdas.
Prāmis Klaipeda – Smiltyne precīzi 10:00 devās ceļā ar 16 dalībniekiem uz klāja
Maza oficiālā ievadruna, tad nūjojām pa meža takām paralēli krasta promenādei no Smiltynes pārceltuves uz pusalas Z-gala molu gar Zvejas kuģiem, zvejnieku sētu-muzeju, cietoksni ar Jūras muzeju un delfināriju. Mola ejamā daļa izrādās ap kilometru gara.
Te sākas strēles šķērsošana no ziemeļu līdz Lietuvai piederošas teritorijas dienvidiem.
Pa takām un meža ceļiem dodamies līdz Juodkrantei, pa ceļam pārstaigājot vairākas lielās, ar skaistiem priežu mežiem apaugušās kāpas, Hāgena kalnu, Neringas kalnu, Meškos galva, Eumo kalnus, Lybio kāpu, Gauzeralio kalnu, Lapnugari, Raganu kalnu, kas te sniedzas 30 līdz 53 m vjl. Pa ceļam apskatījām lielo meža ugunsgrēku radītos klajumus, kas daļēji apstādīti ar jaunaudzēm, žaļos meža sūnu paklājus un sirmu ķērpju klātos stumbrus.
Smejamies, ka rītnakt te Lapnugaris un Raganu kalnu apkārtnē, kā stāsta teikas, Valpurģu nakts rituāliem salidos raganas.
Diena beidzas Juodkrantē, kur pirmās dienas finišētāji saņem skaistos diplomus par 30 km veikšanu un stiprinājušies Vila Flora krodziņā, ar reisa autobusu dodas atpakaļ uz prāmi un Klaipēdu, tālāk uz mājām. Atvadāmies arī no mūsu lietuviešu draugiem, otro dienu iesim 9 nūjotāju sastāvā. Palikušajiem diena noslēdzas ar papildus programmu, koka skulptūru parka apskati Ragano kalnā, vakariņām krodziņā ”Žvejone” un nelielu vakara pastaigu līdz līcītim, kur agrāk 30 gadu laikā iegūtas 75 tonnas dzintara.
Nakšņojām Juodkrantē, pieticīgos, bet lētos apartamentos, saite naktsmājām: https://www.priejuros.lt/…/dzivoklu-ire-juodkrante-pas-jan…/
Pirmās dienas foto galerija te.
Otrā diena ~40 km.
Rīta rosmē uzkāpu no viesu mājas turpat Ievas kalna takās, satiku stirnu rīta skrējienā, noklausījos putnu dziesmas, pārliecinājios, ka te ir sazarots taku tīkls ar kāpumiem un kritumiem skaistā priežu mežā, kur būtu vērts atgriezties un veltīt šai vietai vairāk laika.
Startējām 8:30, lai paspētu veikt trasi līdz autobusam 17.00 no Nidas, saulīte jau krietni sildīja.
Devāmies pa Juodkrantes krasta promenādi uz molu, tālāk gar stadionu un zvejnieku dzīves vietu Garniu kalna – kormorānu kolonijas virzienā. Te izveidots jauks grants celiņš ar koka laipām pāri purvainajām vietām. Nonācām pie jūras gārņu un kormorānu kolonijas, kur centrā ir klajums ar šo putnu mēslu iznīcināto mirušu koku atliekām.
Tālāk celiņš mūs aizveda augšā uz Avju kalnu, no kura var redzēt Nagļu (Mirušo kāpu) rezervāta gabaliņu, devāmies pa taisno lejā līdz nonācām pie rezervāta robežas, aiz kuras pārvietošanās atļauta tikai pa veloceliņu, pludmali un autoceļu, mežā staigāt aizliegts! Tad nu puslīdz ievērojām šo nosacījumu – cauri Nagliu (mirušo kāpu) rezervātam nūjojām gar veloceliņa malu līdz Mirušo kāpu izziņas takai, kas ir vienīgā, kas ir pieejama visiem apmeklētājiem.
Saule jau augstu, kļuvis pamatīgi karsts.
Izbrienot ap kilometru garu dziļu smilšu kāpumu, nonākam skatu vietā pie 60 m augstās Nagļu kāpas, kur pretī lejā varam vērot Kuršu jomas ūdeņus, pa labi un kreisi Mirušās kāpas, netālo Zirgu ragu un vējģeneratoru parku pretējā krastā.
Tālāk aiz rezervāta robežas devāmies meža takās, lai uzkāptu Birštinas kāpā un doties lejā Pervalkas virzienā, kur apskatījām skaisto, kokā veidoto pieminekli Ludvigam Resam. Nākošais mērķis jau grūtāks, pa garu un stāvu nogāzi uznūjot 51,9 m austajā Skirpstu kalnā, kur mums bija pauze ar skaistu skatu uz lagūnu, jūru un apkārtnes mežainajām virsotnēm. Pa stigām starp kalnu priedēm dodamies lejā un augšā uz 59,4 m augsto Karvaičiu kalnu, kur tiekamies ar mūsu atbalsta grupu, Jāni un Annu, kas atnesuši mums aukstu alu. Tas ir tieši laikā!
Kopā dodamies lejā uz Preilu, augšā uz Menininku (Aktieru) kāpu un Preilas kalnu (57,4 m) un tad jau mūsu priekšā bija Kuršu strēles Lietuvas daļas austākā – Vecekrugo kāpa ( 67,3 m vjl.).
Virsotni sasniedzām, spraucoties starp kalnu priežu biezokni pa tikko pamanāmu taku, brīžiem bez tās. Augšā tikām atalgoti ar lielisku skatu uz visām pusēm, te redzama Nida, jūra, Kuršu joma un Preila. Te mūsu atpūta pirms pēdējā meža taku posma pa lagūnas krastu līdz Bulvikio ragam, tad garām Nidas lidostai gar krastu un beigās pa Nidas promenādi līdz Nidas autoostai.
Plānotais 3 km nobeigums uz Urbo kalna bāku un Parnidzio kāpu ar saules kalendāru tika atlikts nākošajai reizei, jo autobuss no Nidas atpakaļ uz Smiltynes pārceltuvi atiet 17.00, un mums pietrūka laika.
Autobuss stundas laikā nonāca Smiltynē, prāmis tur pāri uz Klaipēdu 18.15.
Tur arī beidzās mūsu pārgājiens, kāpām savos transportos un laimīgi braucām uz ”afterparty” pie Valdas Ramaška, kur tikām atjaunoti pirtī un cienāti ar grillējumiem.
Un visbeidzot, Nūjo ar vēju Kuršu strēles pārgājiens mājupceļā noslēdzās ar Valpurģu nakts negaisa zibeņu salūtu, ko mums par godu sarīkojušas Juodkrantes raganas, jo mēs apmeklējām viņu Lapnugaris un Raganu kalnu sabata vietas.
Paldies visiem par kopīgo piedzīvojumu un izturību!
Paldies Jānim un Annai par atbalstu!
Paldies Valdas par jauko vakara ”afterparty”!